Pieprasījums pēc vertikālā transporta ir tikpat sens kā cilvēku civilizācija. Thesenākās pacelšanas platformasizmantoja cilvēku, dzīvnieku un hidraulisko spēku, lai celtu svaru. Pacelšanas ierīces ir balstījušās uz šiem pamata jaudas režīmiem līdz rūpnieciskajai revolūcijai.

Senajā Grieķijā Arhimēds izstrādāja uzlabotu pacelšanas ierīci, ko darbināja virves un skriemeļi. Taslietotsvinča un svira pacelšanas virves uztīšanai uz spoles.

Mūsu ēras 80. gadā gladiatori un savvaļas dzīvnieki devās uz primitīvo pacelšanas platformusasniegtarēnas augstums Romas Kolizejā.

Viduslaiku ieraksti ietver neskaitāmus cilvēkus, kas pacēla pacelšanas ierīci, un modeļus, kas nodrošināja piegādi izolētām vietām. Slavenākā no tām ir Sv. Barama klostera paceļamā platforma Grieķijā. Šis klosteris atrodas kalna virsotnē aptuveni 61 metru virs zemes. Pacēlājs izmanto grozus vai kravas tīklus, lai pārvadātu cilvēkus un preces augšup un lejup.

1203. gadā, izmantojot milzīgu skrejceliņu, tika uzstādīta Francijas piekrastē esošā klostera pacelšanas platforma. Ēzelis nodrošināja celšanas spēku. Aptinot virvi ap milzīgu stabu, krava tika pacelta.

18. gadsimtā pacelšanas platformu izstrādē sāka izmantot mehānisko spēku. 1743. gadā franču Luijs XV atļāva Versaļas privātajā pilī uzstādīt personāla pacelšanas platformas, izmantojot pretsvarus.

1833. gadā sistēma, kurā izmantoja virzuļus, pacēla kalnračus Harca kalnos Vācijā.

1835. gadā rūpnīcā Apvienotajā Karalistē tika uzstādīta ar lentu darbināma pacelšanas platforma, ko sauca par "vinčas mašīnu".

1846. gadā parādījās pirmā rūpnieciskā hidrauliskā pacelšanas platforma. Tad drīz pēc tam parādījās citas darbināmas pacelšanas ierīces.

1854. gadā amerikāņu mehāniķis Otiss izgudroja sprūdrata mehānismu un demonstrēja drošu pacelšanas platformu Ņujorkas izstādē.

1889. gadā, kad tika uzcelts Eifeļa tornis, tika uzstādīta ar tvaiku darbināma pacelšanas platforma, un pēc tam tika izmantots lifts.

1892. gadā tika pabeigta Astilero kalna pacelšanas iekārta Čīlē. Līdz šim 15 pacelšanas platformās joprojām tiek izmantota tehnika un aprīkojums pirms vairāk nekā 110 gadiem.

Pašlaik Graubundenā, Šveicē, topošais "Gotharda tunelis" ir pazemes dzelzceļa tunelis no Alpu slēpošanas kūrortiem uz citām Eiropas valstīm. Tas ir 57 kilometrus garš, un to paredzēts pabeigt un atvērt satiksmei 2016. gadā. Ātrgaitas dzelzceļa stacijā "Alpi" aptuveni 800 metrus virs zemes tiks izbūvēta pacelšanas platforma tieši zemē. Pēc pabeigšanas tā būs garākā pacelšanas platforma pasaulē. Sasniedzot zemi caur paceļamo platformu, pasažieri var doties ar Alpine Glacier Sightseeing Express Train un divu stundu laikā sasniegt kalnā esošo kūrortu.