Vertikālā transporta pieprasījums ir tikpat vecs kā cilvēku civilizācija. LīdzAgrākās celšanas platformasSvara pacelšanai izmantots cilvēku, dzīvnieku un hidrauliskā jauda. Celšanas ierīces ir paļāvušās uz šiem pamata jaudas režīmiem līdz rūpnieciskajai revolūcijai.

Senajā Grieķijā Archimedes izstrādāja uzlabotu pacelšanas ierīci, ko pārvalda virves un skriemeļi. TaslietotsVinča un svira, lai vējtu celšanas virvi uz spoles.

80 AD gladiatori un savvaļas dzīvnieki primitīvo celšanas platformu aizveda uzsasniegtArēnas augstums Romas kolizejā.

Viduslaiku ierakstos ietilpst neskaitāmi cilvēki, kuri pacēla pacelšanas ierīci un modeļus, kas nodrošināja piegādes izolētām vietām. Visslavenākais no tiem ir Sent Baram klostera celšanas platforma Grieķijā. Šis klosteris atrodas kalna virsotnē apmēram 61 metru virs zemes. Protams izmanto groziņus vai kravas tīklus, lai pārvadātu cilvēkus un preces augšup un lejup.

1203. gadā klostera pacelšanas platforma, kas atrodas Francijas krastā, tika uzstādīta, izmantojot milzīgu skrejceliņu. Ēzelis nodrošināja pacelšanas spēku. Bīdot virvi ap milzīgu stabu, krava tika pacelta.

18. gadsimtā celšanas platformu izstrādē sāka izmantot mehānisko spēku. 1743. gadā franču Luiss XV atļāva uzstādīt personāla celšanas platformas, izmantojot pretsvarus Versaļas privātajā pilī.

1833. gadā sistēma, kurā tika izmantoti savstarpēji stieņi, pacēla kalnračus Vācijas Harza kalnos.

1835. gadā rūpnīcā Lielbritānijā tika uzstādīta uz jostas balstīta celšanas platforma ar nosaukumu “vinčas mašīna”.

1846. gadā parādījās pirmā rūpnieciskā hidrauliskā celšanas platforma. Tad drīz pēc tam parādījās citas darbināmas pacelšanas ierīces.

1854. gadā amerikāņu mehāniķis Otis izgudroja sprūdrata mehānismu un parādīja drošu celšanas platformu Ņujorkas tirdzniecības gadatirgū.

1889. gadā, kad tika uzbūvēts Eifeļa tornis, tika uzstādīta ar tvaiku darbināma celšanas platforma, un pēc tam tika izmantots lifts.

1892. gadā tika pabeigta Astilero stiprinājuma iekārta Čīlē. Līdz šim 15 celšanas platformas joprojām izmanto mašīnas un aprīkojumu no vairāk nekā pirms 110 gadiem.

Pašlaik Šveice ir "Gotthard Tunnel", kas tiek būvēta Graubundenā, Šveice ir pazemes dzelzceļa tunelis no Alpu slēpošanas kūrortiem uz citām Eiropas valstīm. Tas ir 57 kilometru garš, un paredzams, ka 2016. gadā tiks pabeigts un atvērts satiksmei. "Alpos" ātrgaitas dzelzceļa stacijā apmēram 800 metrus virs zemes, pacelšanas platforma tiks būvēta tieši uz zemes. Pēc pabeigšanas tā būs garākā celšanas platforma pasaulē. Pēc tam, kad esat sasniedzis zemi caur pacelšanas platformu, pasažieri var paņemt Alpu ledāju apskates objektu Express vilcienu un divu stundu laikā nokļūt kūrortā kalnā.